Par sabiedr\u012bbas vesel\u012bgumu liecina t\u0101s attieksme kopum\u0101 pret cilv\u0113kiem ar da\u017e\u0101diem psihiskiem trauc\u0113jumiem. Vis\u0101 pasaul\u0113 tiek akcent\u0113ta ambulator\u0101s un stacion\u0101r\u0101s apr\u016bpes un \u0101rst\u0113\u0161anas noz\u012bm\u012bba pacientiem ar neirotiskiem vai depres\u012bviem trauc\u0113jumiem, pacientiem, kuri slimo ar da\u017e\u0101d\u0101m atkar\u012bbas saslim\u0161an\u0101m, jo tas \u013cauj vi\u0146iem integr\u0113ties atpaka\u013c sabiedr\u012bb\u0101, saglab\u0101t savstarp\u0113j\u0101s attiec\u012bbas, b\u016bt veiksm\u012bgiem sav\u0101 karjer\u0101. Soci\u0101l\u0101 dezadapt\u0101cija, kas izpau\u017eas vien\u0101 vai otr\u0101 form\u0101, ir b\u016btisks faktors, kas \u0161\u0101dus cilv\u0113kus mudina izvair\u012bties uz\u0146emties atbild\u012bbu, zaud\u0113t soci\u0101los kontaktus vai ciest krahu karjeras izveid\u0113.<\/p>\n
Latvijas kontekst\u0101 \u0161\u012b probl\u0113ma ir k\u013cuvusi aktu\u0101la, it \u012bpa\u0161i l\u012bdz ar valstiskas neatkar\u012bbas atg\u016b\u0161anu, kas pa\u0161os pamatos noz\u012bm\u0113 fundament\u0101lu v\u0113rt\u012bbu mai\u0146u sabiedr\u012bb\u0101, kas nes l\u012bdzi soci\u0101lo apjukumu. K\u0101 ASV, t\u0101 Eirop\u0101 psihisk\u0101s vesel\u012bbas apr\u016bpes speci\u0101listi v\u0113r\u0161 sabiedr\u012bbas uzman\u012bbu uz iedz\u012bvot\u0101ju psihisk\u0101s vesel\u012bbas strauju pasliktin\u0101\u0161anos \u2013 nopietni depres\u012bvi trauc\u0113jumi, pa\u0161n\u0101v\u012bbas, da\u017e\u0101das garast\u0101vok\u013ca afekt\u012bvas sv\u0101rst\u012bbas. (Mallinkrodt, 1996) P\u0113d\u0113jie statistikas dati liecina, ka Latvija ir tre\u0161aj\u0101 viet\u0101 Eiropas savien\u012bb\u0101 pa\u0161n\u0101v\u012bbu skaita zi\u0146\u0101. Neizsl\u0113dzot medikamentozas terapijas \u0101rst\u0113\u0161anas nepiecie\u0161am\u012bbu \u0161\u0101diem pacientiem, aktu\u0101ls jaut\u0101jums vienm\u0113r paliek \u2013 ko dar\u012bt v\u0113l, lai \u0161iem cilv\u0113kiem uzlabotu dz\u012bves kvalit\u0101ti?<\/p>\n
\u0160obr\u012bd, kad psihoterapija ir zin\u0101ma jau vair\u0101k nek\u0101 100 gadus, kop\u0161 Freids ieviesa psihoanal\u012bzes j\u0113dzienu, aktu\u0101ls ir bijis jaut\u0101jums par psihoterapijas efektivit\u0101ti pacientiem ar da\u017e\u0101diem trauc\u0113jumiem, ir zin\u0101mi\u00a0250<\/strong>\u00a0at\u0161\u0137ir\u012bgi virzieni, no kuriem daudzu efektivit\u0101te nav emp\u012briski p\u0113t\u012bta visp\u0101r. (Herink, 1980) Vado\u0161ie psihoterapijas virzieni \u2013 psihodinamisk\u0101 un kognit\u012bvi biheivior\u0101l\u0101 psihoterapija, kuri ir izmantoti p\u0113t\u012bjumos, galvenok\u0101rt nor\u0101da uz to, ka psihoterapija ir efekt\u012bva, vair\u0101k nek\u0101 80% gad\u012bjumu pacienti p\u0113c t\u0101s beig\u0101m uzr\u0101da uzlabojumus. (Lambert & Bergin, 1994) Ta\u010du jaut\u0101jums par psihoterapeitiskas \u0101rst\u0113\u0161anas efektivit\u0101ti, ir palicis aktu\u0101ls vai iesp\u0113jams, \u0146emot v\u0113r\u0101 da\u017e\u0101dus soci\u0101lekonomiskus faktorus, k\u013cuvis pat v\u0113l aktu\u0101l\u0101ks.<\/p>\n Jau Freids uzskat\u012bja, ka \u0101rst\u0113\u0161anas procesa veiksm\u012bgums balst\u0101s uz stingri noteiktu kontraktu jeb stingri noteikt\u0101m attiec\u012bb\u0101m starp terapeitu un pacientu (Freids, 1913). Psihoterapija sav\u0101 att\u012bst\u012bbas proces\u0101 ir piedz\u012bvojusi vi\u013c\u0146veida interesi par t\u0101s efektivit\u0101ti. No 20.gs. vidus, kad psihoterapija piedz\u012bvoja milzu uzplaukumu, kas balst\u012bj\u0101s bezierunu p\u0101rliec\u012bb\u0101 par t\u0101s efektivit\u0101ti l\u012bdz br\u012bdim, kad t\u0101s efektivit\u0101te ir ap\u0161aub\u012bta princip\u0101. Kop\u0161 pag\u0101ju\u0161\u0101 gadsimta devi\u0146desmito gadu s\u0101kuma \u0161\u012b interese ir piedz\u012bvojusi uzplaukumu. P\u0113d\u0113jos 30 gados p\u0113t\u012bjumi psihoterapijas lauk\u0101 ir k\u013cuvu\u0161i nopietn\u0101ki, tie nevis vienk\u0101r\u0161i dod rakstiskus nor\u0101d\u012bjumus, bet pasaka, ko un k\u0101 lab\u0101k dar\u012bt. (K\u00e4chele, 2009) Da\u017e\u0101di autori ir centu\u0161ies atrast atbildes uz jaut\u0101jumu par psihoterapijas efektivit\u0101tes un pacienta atvese\u013co\u0161an\u0101s saist\u012bbu ar terapeita un pacienta savstarp\u0113j\u0101m attiec\u012bb\u0101m jeb terapeitisko aliansi, terapijas ilgumu, terapijas veidu, psihoterapeita darba pieredzes ilgumu, superv\u012bziju ietekmi un psihoterapijas finansi\u0101lo aspektu, k\u0101 ar\u012b pa\u0161a psihoterapeita person\u012bbas ietekmi uz terapijas procesu un t\u0101 efektivit\u0101ti.<\/p>\n Mazliet par da\u017eiem no piemin\u0113tajiem terminiem s\u012bk\u0101k.<\/p>\n Psihoterapeitisk\u0101 alianse ir specifiskas attiec\u012bbas psihoterapijas proces\u0101 starp pacientu un vi\u0146a terapeitu. Da\u017e\u0101di autori ir centu\u0161ies defin\u0113t \u0161\u012bs specifisk\u0101s attiec\u012bbas. Pirmo reizi terapeitisko aliansi izvirzot priek\u0161pl\u0101n\u0101 k\u0101 b\u016btisku faktoru terapijas sekm\u012bgumam un nosaucot par p\u0101rneses da\u013cu, ko ir v\u0113rts izmantot terapijas proces\u0101, run\u0101 Elizabete Zetcela. (Zetzel, 1956) J\u0101saka, ka darba alianse un pal\u012bdzo\u0161a alianse gan ir, gan nav viens un tas pats. Roberts Gr\u012bnsons ieviesa j\u0113dzienu \u201edarba alianse\u201d, ar to saprotot pacienta sp\u0113ju m\u0113r\u0137tiec\u012bgi str\u0101d\u0101t anal\u012btisk\u0101 situ\u0101cij\u0101. (Greenson, 1967) Ar terminu \u201epal\u012bdzo\u0161a alianse\u201d tiek apz\u012bm\u0113ts vair\u0101ku fenomenu kopums, ar kuru pacients savas attiec\u012bbas ar terapeitu p\u0101rdz\u012bvo k\u0101 pal\u012bdzo\u0161as vai potenci\u0101li pal\u012bdzo\u0161as, bez tam, darba un terapeitisk\u0101 alianse ir l\u012bdz\u012bgi j\u0113dzieni p\u0113c noz\u012bmes. (Luborsky, 1984)<\/p>\n Psihoterapeitisk\u0101 alianse ir daudz p\u0113t\u012bta. (Bordin, 1974, 1994; Greenson, 1965; Gaston, 1990; Horvath, 2000; Horvath & Greenberg, 1994; Horvath & Luborsky, 1993; Horvath & Symonds, 1991; Luborsky, 1994; Luborsky & Auerbach, 1985; Safran & Muran, 2000 (a), 2000 (b)) Daudzie p\u0113t\u012bjumi ir apstiprin\u0101ju\u0161i psihoterapeitisk\u0101s alianses pozit\u012bvu ietekmi uz veiksm\u012bgu terapijas izn\u0101kumu. (Lambert & Barley, 2002) Daudzi individu\u0101lie terapeiti darba aliansi (bet nerun\u0101 par to k\u0101 pal\u012bdzo\u0161o aliansi) uzsver k\u0101 b\u016btisk\u0101ko psihoterapijas procesa sast\u0101vda\u013cu un pacienta simptomu izmai\u0146u veicin\u0101t\u0101ju. (Mallinckrodt, 1996) T\u0101pat darba alianse ietekm\u0113 psihoterapijas izn\u0101kumu un aizsargmeh\u0101nismu funkcion\u0113\u0161anas l\u012bme\u0146a izmai\u0146as, kaut gan \u012bslaic\u012bga, viena gada psihoterapija var b\u016bt p\u0101r\u0101k \u012bsa, lai \u0161\u0101das izmai\u0146as b\u016btu b\u016btiskas. (Hersoug, Sexton & H\u01ffgland, 2002) T\u0101pat ir g\u016bti pier\u0101d\u012bjumi, ka agr\u012bni izveidota darba alianse ir priek\u0161noteikums tam, ka pacienti tiks pasarg\u0101ti no impuls\u012bvas uzved\u012bbas, kad neapzin\u0101ti pretojoties procesam, pacienti pamet psihoterapijas \u0101rst\u0113\u0161anu. (Lingiardi, Filippucci & Baiocco, 2005) Meta \u2013 anal\u012btisk\u0101 p\u0113t\u012bjum\u0101 atsevi\u0161\u0137i autori min, ka pal\u012bdzo\u0161a alianse ir viens no b\u016btiskiem psihoterapijas izn\u0101kumu ietekm\u0113jo\u0161iem faktoriem, tom\u0113r t\u0101s ietekme ir maz\u0101ka nek\u0101 var\u0113tu sagaid\u012bt un ir izteikti atkar\u012bga no pacientu grupas, psihoterapijas veida un ilguma. T\u0101p\u0113c turpm\u0101k b\u016btu t\u0101l\u0101k j\u0101p\u0113ta, vai pal\u012bdzo\u0161\u0101 alianse ir k\u0101 atsevi\u0161\u0137s \u0101rst\u0113jo\u0161s psihoterapijas faktors, kas ietekm\u0113 t\u0101s izn\u0101kumu, vai t\u0101 b\u016bs k\u0101 nepiecie\u0161ama b\u0101ze citiem psihoterapijas elementiem. (Leichsenring & Leibing, 2007) Atsevi\u0161\u0137i p\u0113t\u012bjumi r\u0101da, ka pal\u012bdzo\u0161a alianse neb\u016bt nav tik svar\u012bga un terapijas izn\u0101kumu ietekm\u0113jo\u0161a, un pacienti bie\u017ei vien to v\u0113rt\u0113 k\u0101 sp\u0113c\u012bg\u0101ku nek\u0101 psihoterapeiti. (Puscher, Wolf & Kraft, 2008)<\/p>\n Daudzi pacienti, kuri ir v\u0113rsu\u0161ies p\u0113c pal\u012bdz\u012bbas pie psihoterapeitiem ar da\u017e\u0101diem simptomiem k\u0101, piem\u0113ram, da\u017e\u0101das uzm\u0101c\u012bgas domas vai darb\u012bbas, fobijas, depresijas, trauksme vai da\u017e\u0101di somatiski simptomi, p\u0113c psihoterapijas \u0101rst\u0113\u0161anas procesa ir jutu\u0161i uzlabojumu. Bez tam, kop\u0161 psihoterapijas s\u0101kotn\u0113jiem uzdevumiem, kas pamat\u0101 balst\u012bj\u0101s uz da\u017e\u0101du simptomu \u0101rst\u0113\u0161anu, \u0161obr\u012bd t\u0101s darb\u012bbas lauks ir papla\u0161in\u0101jies l\u012bdz rakstura un person\u012bbas probl\u0113mu risin\u0101\u0161anai. Un tom\u0113r, neskatoties uz to, ka daudzos gad\u012bjumos \u0101rst\u0113\u0161ana ir bijusi efekt\u012bva, ko pier\u0101da da\u017e\u0101du autoru p\u0113t\u012bjumi (Luborsky, Singer and Luborsky, 1975; Bergin\u00a0 and Lambert, 1978; Smith, Glass and Miller, 1980), liels daudzums jaut\u0101jumu un probl\u0113mu nav atrisin\u0101ts.<\/p>\n P\u0113d\u0113j\u0101s div\u0101s dek\u0101d\u0113s zin\u0101m\u0101 m\u0113r\u0101 ir zudusi interese par psihoterapijas izn\u0101kumu princip\u0101 k\u0101 t\u0101du, jo tas, ka at\u0161\u0137ir\u012bgi psihoterapijas virzieni sasniedz v\u0113lamo rezult\u0101tu \u2013 pacientiem uzlabojas dz\u012bves kvalit\u0101te, samazin\u0101s s\u0101kotn\u0113jie simptomi, respekt\u012bvi, psihoterapija ir efekt\u012bva metode k\u0101 t\u0101da, tas vairs netiek ap\u0161aub\u012bts. Terapijas efektivit\u0101te tiek skaidrota ar t\u0101diem specifiskiem psihoterapijas faktoriem k\u0101 aliance, lojalit\u0101te, emp\u0101tija un psihoterapeita person\u012bba, lai gan terapeita ieguld\u012bjums bie\u017ei vien tiek apl\u016bkots k\u0101 neskaidrs main\u012bgais. Baldvins (Baldwin et al.) un citi par\u0101d\u012bja, ka terapeita ieguld\u012bjums alians\u0113 garant\u0113 terapijas izn\u0101kumu un nevis pacienta sp\u0113ja uz terpeitisk\u0101m attiec\u012bb\u0101m. (Taubner, K\u00e4chele, Visbeck, Rapp & Sandell, in press) Emp\u012briski p\u0113t\u012bjumi ir pier\u0101d\u012bju\u0161i, ka da\u017ei terapeiti ir efekt\u012bv\u0101ki par citiem, vismaz ar da\u017eiem no saviem klientiem.<\/p>\n Da\u017ei autori iesaka psihoterapijas efektivit\u0101tes p\u0113t\u012bjumos p\u0101rvirz\u012bt akcentu no pacienta uz terapeitu princip\u0101. P\u0113t\u012bjumi par\u0101d\u012bju\u0161i, ka b\u016btiskas at\u0161\u0137ir\u012bbas individu\u0101lu terapeitu veikt\u0101s terapijas efektivit\u0101t\u0113 sl\u0113pjas tie\u0161i taj\u0101 apst\u0101kl\u012b, ka sekm\u012bg\u0101ki bija tie, kuri neizmantoja pacientu \u0101rst\u0113\u0161an\u0101 medikamentus, bet pietur\u0113j\u0101s tikai pie psihoterapeitiskas \u0101rst\u0113\u0161anas. (Blatt, Sanislow, Zuroff & Pilkonis, 1996; Elkin, Falconnier, Martivotich & Mahoney, 2006) Un tom\u0113r \u013coti maz ir zin\u0101ms k\u0101 efekt\u012bvs terapeits at\u0161\u0137iras no maz\u0101k efekt\u012bva terapeita.<\/p>\n Beutlers un kol\u0113\u0123i pabeidzot savu meta \u2013 anal\u012btisko longitudin\u0101lo p\u0113t\u012bjumu laik\u0101 no 1980. l\u012bdz 2000.gadam, izdar\u012bja secin\u0101jumu par terapeita main\u012bgajiem, ka nav g\u016bti pier\u0101d\u012bjumi par t\u0101du paman\u0101mo paz\u012bmju k\u0101 terapeita vecums, dzimums un etnisk\u0101 pieder\u012bba devumu psihoterapijas efektivit\u0101t\u0113. Ir tikai nekonsekventi rezult\u0101ti attiec\u012bb\u0101 uz nov\u0113rojamiem st\u0101vok\u013ciem, kas kombin\u0113jas no teor\u0113tisk\u0101s orient\u0101cijas, pieredzes, prasm\u0113m un profesion\u0101l\u0101 fona, ietekmi uz procesa sekm\u012bgumu. Secino\u0161\u0101s paz\u012bmes t\u0101das k\u0101 psihoterapeita labkl\u0101j\u012bba un kult\u016bras v\u0113rt\u012bbas izskat\u0101s ir ar pietic\u012bgu efektu uz terapijas izn\u0101kumu un atst\u0101j iespaidu uz terapeita \u0101rpus terapijas dz\u012bvi, bet p\u0113t\u012bjumi par to ir \u013coti reti. P\u0113t\u012bjumi par secino\u0161iem st\u0101vok\u013ciem demonstr\u0113 m\u0113reni sp\u0113c\u012bgu ietekmi uz savstarp\u0113jo attiec\u012bbu kvalit\u0101ti no vienas puses un individu\u0101l\u0101s terapijas veidu no otras puses. (Taubner, K\u00e4chele, Visbeck, Rapp & Sandell, in press)<\/p>\n T\u0101d\u0113\u013c tie\u0161i p\u0113d\u0113jos gados Rolfs Sandells (Sandell) ar kol\u0113\u0123iem ir piev\u0113rsies da\u017e\u0101du metodiku izstr\u0101dei, kas \u013cautu p\u0113c iesp\u0113jas iel\u016bkoties psihoterapijas procesa iek\u0161ien\u0113, respekt\u012bvi, paskat\u012bties uz t\u0101 efektivit\u0101ti caur psihoterapeita attieksmes un iztur\u0113\u0161an\u0101s prizmu. S\u0101kotn\u0113ji autors piev\u0113rs\u0101s terapeita identit\u0101tes p\u0113t\u012bjumiem (Psychotherapeutic Identity (ThId)).<\/p>\n V\u0113l\u0101k Sandells rad\u012bja terapeita attieksmes nov\u0113rt\u0113\u0161anas aptauju (TASC \u2013 2), kas zin\u0101m\u0101 m\u0113r\u0101 \u013cauj izdar\u012bt neiesp\u0113jamo \u2013 nov\u0113rt\u0113t psihoterapeita iztur\u0113\u0161an\u0101s un vi\u0146a person\u012bbas ietekmi uz psihoterapijas izn\u0101kumu. Kvazieksperiment\u0101la, da\u013c\u0113ji longitudin\u0101la p\u0113t\u012bjuma ietvaros autors ar kol\u0113\u0123iem p\u0113t\u012bja terapeitisko attieksmi. K\u0101 min Sandells, s\u0101kotn\u0113ji uzsvars tika likts uz to, ka terapeita profesion\u0101l\u0101 pieredze un terapijas virziens ir svar\u012bg\u0101kie faktori, kas nosaka terapeita attieksmes vari\u0101cijas. P\u0113t\u012bjumi ir apstiprin\u0101ju\u0161i, ka pat terapeitiem ar vien\u0101du profesion\u0101lo orient\u0101ciju sasniegumi terapij\u0101, ko parasti m\u0113ra ar pacienta simptomu izmai\u0146u dinamiku, ir at\u0161\u0137ir\u012bgi. Bet tas v\u0113l vair\u0101k nostiprina p\u0101rliec\u012bbu, ka tie\u0161i psihoterapeita attieksme jeb iztur\u0113\u0161an\u0101s var b\u016bt b\u016btisks ietekm\u0113jo\u0161s faktors terapijas proces\u0101. (Sandell, Lazar, Grant, Carlsson, Schubert & Broberg, 2006; 2007)<\/p>\n\n\n <\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":" Par sabiedr\u012bbas vesel\u012bgumu liecina t\u0101s attieksme kopum\u0101 pret cilv\u0113kiem ar da\u017e\u0101diem psihiskiem trauc\u0113jumiem. Vis\u0101 pasaul\u0113 tiek akcent\u0113ta ambulator\u0101s un stacion\u0101r\u0101s apr\u016bpes un \u0101rst\u0113\u0161anas noz\u012bm\u012bba pacientiem ar neirotiskiem vai depres\u012bviem trauc\u0113jumiem, pacientiem, kuri slimo ar da\u017e\u0101d\u0101m atkar\u012bbas saslim\u0161an\u0101m, jo tas \u013cauj vi\u0146iem integr\u0113ties atpaka\u013c sabiedr\u012bb\u0101, saglab\u0101t savstarp\u0113j\u0101s attiec\u012bbas, b\u016bt veiksm\u012bgiem sav\u0101 karjer\u0101. Soci\u0101l\u0101 dezadapt\u0101cija, kas izpau\u017eas […]<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"parent":0,"menu_order":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"","meta":{"footnotes":""},"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/ineseputniece.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/32"}],"collection":[{"href":"https:\/\/ineseputniece.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/ineseputniece.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/ineseputniece.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/ineseputniece.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=32"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/ineseputniece.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/pages\/32\/revisions"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/ineseputniece.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=32"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}